NOSLĒGUMS

Ar rīkstniecību nodarbojoties, gūtā pieredze ļauj secināt, ka rīkstīte dod cilvēkam papildu uztveri, Ir cilvēki ar jau iedzimtu paaugstinātu jutību, citi to var attīstīt treniņa rezultātā, ar laiku šī jutība mainās. Tā šī parādība ļoti līdzīga muzikālajai dzirdei. Labs mūziķis, klausoties skaņdarbu, to uztver visā pilnībā. Vēl vairāk, ja arī mūzika reāli neskan, iedomājoties viņš var to tikpat spilgti atsaukt atmiņā. Tomēr pastāv viena, pagaidām vēl ļoti būtiska atšķirība, kas būtu jāievēro kā pieredzējušiem rīkstniekiem, tā arī iesācējiem. Mūzikā mēs viennozīmīgi spējam atšķirt īsteno no iedomātā. Ja mūziķis, kurš domās radījis skaņas, mēģinās apgalvot, ka tās reāli skan, tas var kaitēt tikai viņam pašam. Fizikālie procesi, kas saistīti ar akustiskajām parādībām, ir izpētīti ļoti pilnīgi. Ar rīkstīti tā nav. Pašreiz rīkstniecībā neeksistē efektīvs kritērijs, ar kuru varētu atšķirt reālo no iedomātā. Tas gulstas pilnībā uz rīkst-nieka sirdsapziņas. Tādēļ iegūtajiem rezultātiem vajadzīga stingri paškritiska pieeja. Jebkuri pārsteidzīgi apgalvojumi var nopietni maldināt kopējās lietas noskaidrošanu, vēl vairāk sarežģīt jau tā sarežģīto parādību un liet ūdeni uz skeptiķu, šā efekta noliedzēju, dzirnavām.

Svarīgi nepaiet garām parādībām. Mēs stāvam tādā pašā pozīcijā, kādu 1933. gadā ieņēma vācu fiziķis teorētiķis, kvantu mehānikas pamatlicējs, Nobela prēmijas laureāts Makss Planks (1858—1947): «Jūs zināt, ka strīdi par Zemes izstarojumu un rīkstniecību stipri satrauc cilvēku prātus. Diemžēl šo jautājumu atklātu apspriešanu bieži vien traucē materiālas dabas aspekti. Būtu nepieciešams radīt pētniecisku institūtu, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem, lai izskaidrotu jautājumus, kuri var būt izskaidrojami tikai ar tīras zinātnes paņēmieniem. Gana mums šarlatānisma. Protams, tāpat arī zinātnieku aprindās ir daži iebildumi vispār pret līdzīgiem jautājumiem, tos uzskata par nezinātniskiem, bet es domāju citādi un gribētu sekmēt šos pētījumus. Nedrīkst izslēgt nevienu pētniecības nozari.»1

«Nedrīkst izslēgt nevienu pētniecības nozari.» Sie M. Planka vārdi, pēc mūsu domām, vispilnīgāk atbilst laika garam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru